8
Nov
UNESCO nedēļa 2019 jeb “Spožie prāti: sievietes zinātnē”
Biruta Īsā saite

Zinātne ir viena no augstākajām cilvēka radošā prāta izpausmes formām, kas dod neatņemamu pienesumu pasaules attīstībā. Īpašs ceļš zinātnē ir bijis sievietēm, kurām, pārvarot dažādus ierobežojumus, pakāpeniski ir pavērušās durvis uz savu radošo talantu un spožo prātu dāvāšanu pētniecībai. Tādēļ šī gada UNESCO nedēļas tēma bija “Spožie prāti: sievietes zinātnē”. Nedēļas mērķis – ar spilgtiem zinātnieču un zinātnieku dinastiju cilvēkstāstiem veicināt sabiedrības izpratnes veidošanos par pētniecības nozīmi kā valsts, tā indivīda dzīves pilnveidē un ilgtspējā.

Arī Jēkabpils Valsts ģimnāziju ir absolvējušas vairākas zinātnieces, kā arī  topošās zinātnieces.

1991. gada Jēkabpils 1. vsk. absolvente Iveta Ancāne (dzim. Ūzuliņa) Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes, Neorganiskās ķīmijas un darba aizsardzības katedras docente. 1998.g. beigusi LU Ķīmijas fakultāti, iegūstot ķīmijas maģistru. Doktora grādu ieguvusi 2002.g. Francijā, Lionas I universitātē. Disertācijas tēma: “Polimerizēties spējīgu virsmas aktīvo vielu sintēze, to pielietošana emulsijas polimerizācijā un radikāļu kontrolētajā polimerizācijā”.

001 1991. gada Jēkabpils 1. vsk. absolvente Una Riekstiņa (dzim. Lazdiņa) - LU  Medicīnas fakultātes profesore, vadošā pētniece. 2010.gadā saņēmusi L’OREAL Latvijas stipendiju “Sievietēm Zinātnē” (For Women in Science) ietvaros. Tās moto ir “Pasaulei nepieciešama zinātne, zinātnei nepieciešamas sievietes”. Stipendija paredzēta zinātniskam darbam Latvijā un tiek piešķirta, nevis apbalvojot par jau paveikto, bet atbalstot jaunu pētījumu veikšanu nākamā gada laikā.” U. Riekstiņa saņēma stipendiju pētījumam “ Cilvēka ādas cilmes šūnu nišas ietekme uz nervu šūnu atjaunošanos”, kura mērķis ir izpētīt, vai ādas saistaudu cilmes šūnas var palīdzēt atjaunot bojātus nervu audus, kā arī sniegt ieguldījumu jaunu perifērās vai centrālās sistēmas nervaudu reģeneratīvās terapijas stratēģiju izveidē. Savu promocijas darbu klīniskajā virusoloģijā U. Riekstiņa izstrādājusi Karolinska institūtā Stokholmā, kur arī 2002.gadā ieguvusi bioloģijas doktora grādu.

2006. gada Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvente Agnese Ābele (dzim. Grigaloviča) Rīgas Tehniskā Universitātē 2015. gadā ieguvusi Inženierzinātņu doktora grādu materiālzinātnēs. Zinātniskā darba intereses. Inovatīvi polimēru kompozītmateriāli, to izveide, struktūras, reoloģisko, mehānisko, termisko un citu īpašību pētījumi atkarībā no agresīvu apkārtējās vides iedarbības faktoru (UV starojums, temperatūra, mitrums, agresīvi industriāli aģenti) ietekmes. Polimēru materiālu otrreizējās pārstrādes tehnoloģiskie risinājumi. Polimēru materiālu izmantošana perspektīvu daudzkomponentu sistēmu iegūšanai ceļu būves inženierstruktūru ilgmūžības paaugstināšanai. No atjaunojamiem dabas resursiem iegūtu izejvielu izmantošana ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgu kompozītmateriālu izveidē. Viena no 2019 gada «L’OREAL» Baltic «Sievietēm zinātnē» stipendijas pretendentēm.

002 2007. gada Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvente Marina Sokolova Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece un MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras doktorante. 2017. gadā saņēmusi «L’OREAL» Baltic stipendiju «Sievietēm zinātnē». Zinātnieces pētījumu mērķis ir izveidot kompozītmateriālus, kas imitē cilvēka kaulu struktūru un funkcijas. Marinas Sokolovas pētījums ir ļoti aktuāls, jo līdz ar sabiedrības novecošanu un ekstrēmo sporta veidu popularitātes pieaugumu ir palielinājies kaulu slimību un kaulu traumu gadījumu skaits. Kaulu bojājumus un kustību traucējumus izraisa tādas slimības kā osteoporoze, artrīts un kaulu vēzis, tāpēc ir nepieciešams radīt materiālu, ar kuru var pilnvērtīgi aizstāt bojātos kaulu audus.
003 2008. gada Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvente Laima Vēvere. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, Lignīna ķīmijas laboratorijas pētniece. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē 2013.g. ieguvusi dabaszinātņu maģistra grādu ķīmijā. Zinātniskās intereses un kompetence. Lignīna analītiskā ķīmija. Biomasas pamatkomponentu analīze. Biomasas ķīmiskā modifikācija, lai to varētu izmantot kā atjaunojamo dabas resursu poliuretānu ieguvē. 2015.g. zinātniskā asistente Aveiro universitātes (Portugāle) Materiālu institūtā.

2008. gada Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvente Adrija Kalviša.  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laborante. Pēcdoktorantūras pētnieks (bioinformātika) Kopenhāgenas Universitātes Biotehnoloģiju pētniecības un inovāciju centrā.

2010. gada Jēkabpils Valsts ģimnāzijas absolvente Zane Rutkovska -  bioloģijas doktore.

materiālu sagatavoja dabaszinību un sporta skolotāju metodiskā komisija