Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris" ir stāsts par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Filma Latvijā tiek izrādīta no 2022. gada 11. novembra, bet pasaules pirmizrādi piedzīvoja jūnijā prestižajā ASV Traibekas filmu festivālā, kur ieguva žūrijas balvu kā labākā ārzemju filma. Filma ieguvusi arī trīs balvas Romas kinofestivālā, tostarp "Labākās filmas" kategorijā. Pats Kairišs godalgots kā labākais režisors, savukārt galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots atzīts par labāko aktieri.

Skolēni par filmu:

“Filma “Janvāris” raisīja pārdomas par to, cik ļoti cilvēki vēlējās dzīvot brīvā valstī un nebeidza cerēt, ka Latvija reiz būs brīva, lai arī pēc 50 gadiem… Vēl filma rosināja domāt par to, kur ir tā robeža, kad vajadzētu atteikties no sava sapņa. Vai vispār tas būtu jādara? Atsakoties no tā, var pazaudēt ne tikai savu sapni, bet arī pats sevi.” (Guna Bjalkovska, 11.a)

“Filma raisīja pārdomas par PSR sabrukšanas laiku, par cilvēkiem, kas to piedzīvoja. Ik pa laikam nākas atgriezties pie šīs tēmas – vai tā būtu filma vai grāmata, vai raksts par vēsturi, no šīs tēmas nevar izbēgt. Šis periods mūsu vēsturē ir ļoti svarīgs un neaizmirstams. Es uzskatu, ka tolaik cilvēki Latvijā bija patriotiskāki. Mūsdienās būtu daļa, kas vienkārši aizbrauktu prom.” (Roberts Ābols, 12.b) 

“V. Kairiša filma manī raisīja pārdomas par jaunību, par to, vai viegli būt jaunam? Filmas galvenais varonis Jazis dzīvo jaunības neprāta laikā, kad ticība nav nepieciešama un cerība ir zilie džinsi. Viņš dzīvo ģimenē, kur mammai un tētim ir pretēji uzskati un katrs māca kaut ko savu. “Es nekad neuzzināšu, kas es esmu,” tā saka Jazis savai mammai, kad saprot – esmu nonācis šīs pasaules strupceļā. Kā dzīvot jaunietim, kuram jāredz – re, kur dzīve ar nāvi sastopas. Kā pārvarēt bailes būt nepamanītam un nepiepildīt savus sapņus? Kā “izkrāsot šo pasauli, krāsas nezinot”? Jā, nav viegli būt jaunam… Šī filma ir kā jaunības jūra, kur ieraudzīt gan mierīgi plūstošus ikdienas viļņus, gan neprātīgu, dinamisku vētru, gan horizonta plašumu, kuru tā arī nekad nesasniegt.” (Diāna Mierture, 12.b)

“Filma ir par sevis atrašanu. Visgrūtākais periods katra dzīvē, manuprāt, ir pusaudža gadi, kad ir grūti saprast, ko vēlies no savas dzīves, un tad depresīvas domas visvairāk nomāc prātu. Vēlos piebilst, ka ļoti patika, kā filma uzņemta. Veco kameru izmantošana un interesanti rakursi piedod filmai unikālu sajūtu.” (Rolands Aišpurs, 12.a)

3. februārī ģimnāzijas koris “Ritums” kopā ar skolotāju Sandru Bondari ielūdz uz barikādēm veltītu piemiņas pasākumu.