Šogad literātu apvienības “Elles ķēķis” pārstāvim dzejniekam Linardam Taunam (1922 - 1963) simtgade. Lai rosinātu skolēnu interesi par šo trimdas dzejnieku, latviešu valodas un literatūras valsts kārtas olimpiādes satura veidotāji vidusskolas klašu posma uzdevumus šajā mācību gadā būs   veltījuši viņa daiļradei.

“Elles ķēķis” ir trimdas latviešu literātu apvienība, kas izveidojās 50. gadu vidū Ņujorkā. Savu nosaukumu šī grupa ieguva no necila Ņujorkas rajona (Hell's kitchen) Manhatanas rietumu pusē netālu no Hudzonas upes ar netīrām, drūmām ielām, kur atradās dzejnieka Linarda Tauna - viena no "elles ķēķinieku" pārstāvjiem - dzīvoklis.  Literāti pavadīja laiku gan šajā dzīvoklī, gan apkārtējos krodziņos, tur bieži tika lasīta, pārrunāta un izdzīvota dzeja. Linards Tauns pie "Elles ķēķa" pieskaitīja Ņujorkā un tās apkārtnē dzīvojošos literātus Teodoru Zeltiņu, Gunaru Saliņu, Robertu Mūku u.c.

“Elles ķēķis” bija aktīvākā un lielākā latviešu literātu kopiena trimdā, tādēļ latviešu literāti no citiem ASV štatiem un arī citām valstīm to mēdza apmeklēt. Grupējuma dalībnieki piedalījās daudzos latviešu literatūras lasījumos Ņujorkas apkārtnē un citās pilsētās ASV un Kanādā. Grupējuma pasākumos piedalījās arī gleznotāji (Frīdrihs Milts, Sigurds Vīdzirkste, Voldemārs Avens un daudzi citi). Pēc Linarda Tauna nāves neformālā grupējuma darbība pamazām apsīka.

23. novembrī 12.b klases abas grupas un skolotājas Janīna Vanaģele un Dace Druveniece devās uz Jēkabpils novada Galveno bibliotēku, lai abas literatūras stundas pavadītu Linarda Tauna pasaulē. Par to gādāja bibliotekāres, kas bija sagatavojušas ne tikai stāstījumu par autoru, piemeklējušas dzejas rindas, muzikālo noformējumu, bet arī padomājušas par telpas vizuālo noformējumu, papildinot to ar dzejniekam tuviem dzejas tēliem: mākoņiem, zivīm…, tikām cienāti arī ar āboliem, jo “baltais ābols” dzejniekam bija bērnības atmiņu simbols - dzimtenes sajūta.

L. Taunam nebija augstākās izglītības. Viņš pats mācījās to, kas viņam interesēja, - izzināja  mākslu, senās kultūras, austrumu un ķīniešu dzeju. Viņš meklēja domubiedrus rietumu dzejā – lasīja Dilanu Tomasu, Gijomu Apolinēru. Tā veidojās viņa pasaules izjūta.

Un tādi mēs piedzimstam –
Kas pēc neiespējamā kāro:
Es redzēju bērnu,kas gribēja apēst
Izkārtnes zeltīto kriņģeli, ko vējš
Virs maiznieka durvīm zvāro. (..)
Bērns ar krītu strupi
Zīmē uz ietnes
Laivu un trīs zivis.
Tātad tur ir upe.
Un es iemīlēju divas pilsētas –
Vienu mutuļojošu sev apkārt,
Otru snaužam
Burvīgāk nekā kaut kur Sēnā
Šīs mīklainās upes mīklainā atspīdumā.
                                           /L. Tauns/

Apskatei  bibliotēkā  bija novietotas grāmatas, periodikas raksti par Linardu Taunu. Uz galdiņiem gozējās arī krāsainas salvetes ar dzejas rindām – dzejniekam bija paradums kafejnīcu apmeklējumu laikā iedvesmas iztēlē ieskanējušās  dzejas rindas pierakstīt uz salvetēm…

Klausījāmies informāciju par dzejnieka dzīves gājumu, ielūkojāmies viņa dzejas pasaulē. Izrādās, gatavošanās šai stundai bija raisījusi arī pašu bibliotekāru padziļinātu interesi par dzejnieka daiļradi. Secinājušas, ka viņa dzeja pašām ļoti patīk! Un tad atskārtušas, ka pamana pa līdzīgam motīvam, līdzīgai domai, vārsmai arī vecāku par L. Taunu vai jaunāku dzejdaru daiļradē, piemēram, Raiņa, Čaka, Ingas Pizānes… Tas esot bijis interesants izpētes darbs pašām!

Pasākuma dalībnieku atsauksmes:

Skolotāja Janīna Vanaģele:

““Es gribu pārbaudīt, vai mana pilsēta ir tāda,
kā manos sapņos rādās.
Tālab es paņemšu savu sapni un iešu.”

Paldies par uzburto pilsētas ainu L. Tauna dzejā. Klausoties L. Tauna dzeju, gribējās sapņot par savu pilsētu, bet, izrādās, “mēs esam sapnis, ko pilsēta sapņo… ””

Jete Dzene: “Manuprāt, iespēja paviesoties Linarda Tauna pasaulē bija lieliska, tā bija ļoti noderīga iespēja arī pagatavoties latviešu valodas un literatūras olimpiādei, atkārtot jau zināmus faktus un uzzināt daudz ko jaunu. Paldies atsaucīgajām un jaukajām bibliotekārēm par ieguldīto darbu un vēlmi novadīt šo pasākumu!”

Veronika Valaine: “Linards Tauns ir viens no dažiem Latvijai piederīgajiem trimdas dzejniekiem. Neskatoties uz faktu, ka viņš dzīvē pārdzīvojis divas nelaimīgas mīlestības un tādēļ periodiski padevies alkohola gūstam, viņa dzeja ir tik dzīvīga, tik daudzpusīga un tik skaista! Man ļoti patika šī lekcija par dzejnieku, par kuru iepriekš nebiju dzirdējusi. Paldies par šo iespēju! Bija tiešām interesanti un noderīgi!”

Artūrs Bārbals: “Gadi iet, un cilvēki mainās. 102 dzejoļi jeb 2328 dzejas rindas - mantojums, ko atstājis dzejnieks  Linards Tauns. Personīgi man,  Linarda Tauna dzeja atjauno ticību, ka neesam jau miruši, bet dzīvojam mūžīgajā mākonī, svešuma vidē, kur atmiņas pārtop par mirušiem gadiem un gadu simtiem, bet talanti tiek atstāti nākotnei.”

Dana Atroščenkova: “Šī bija iespēja iepazīt Linarda Tauna iekšējo pasauli. Interesanti šķita tas, ka viņš visu redz kā arhitektūru, pilsētu. Bibliotekāres bija ļoti jaukas un sagatavoja ne tikai prezentāciju, bet arī bija piemeklējušas un lasīja mums dažādus dzejoļus.”

Krista Dzikoviča: “Manuprāt, iepazīšanās ar Linarda Tauna literārajiem darbiem un dzīves notikumiem bija izglītojoša un noderīga. Tika lasīta ne tikai autora dzeja, bet arī stāstīts par viņa piedzīvojumiem un svarīgākajiem notikumiem, kas virzīja viņa karjeru. Bija ļoti noderīgi uzzināt, kā dzejnieks iedvesmojās un kas viņam radīja motivāciju rakstīt dzeju. Bibliotēkas darbinieces izveidoja interesantu un uzmanību piesaistošu stāstījumu.”

Diāna Mierture: “Linards Tauns ir dzejnieks, par kuru nav saglabājies daudz materiālu un liecību, tāpēc vēl jo interesantāk šķita uzklausīt Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas bibliotekāru stāstījumu par šo trimdas dzejnieku. Vienīgais veids, kā tuvoties L. Taunam, ir viņa dzeja, tāpēc bibliotekāres lasīja labākos un interesantākos dzejoļus, kur vairākkārt tiek pieminēts pilsētas tēls. Spilgtākie vārdi, kas mani sajūsmināja, bija:

“Mēs nesapņojam pilsētu,
mēs esam sapnis,
ko pilsēta sapņo.”

Esmu pārliecināta, ka informācija par Linardu Taunu man būs noderīga, tāpēc mīļš paldies bibliotekārēm par šo tikšanos un d. v. Dacei Druveniecei par šo sadarbības ideju!”

Paldies jauniešiem par ieinteresētību!

Vēlreiz paldies bibliotēkas darbiniecēm par atsaucību un sadarbību! Kopā veidojām plašāku skolēnu izglītības pieredzi, nodrošinot viņiem iespēju ne tikai gūt zināšanas un iespaidus par dzejnieku un viņa daiļradi, bet arī iziet ārpus skolas telpām, papildus sniedzot arī priekšstatu par bibliotekāru darbu, pienākumiem, iniciatīvu, interesēm. 

Grāmatas cilvēkus garīgi pilnveido, un sarunas par tām mūs vieno! Lai vairāk lasām!

d. v. Dace Druveniece

*Interesentiem un tiem, kas gatavosies olimpiādei, lai noder materiāli par literātu apvienību “Elles ķēķis”:  

Par grupējuma dalībniekiem uzņemta Ināras Kolmanes dokumentālā filma “Pasaules nepasaule” (2001): https://www.youtube.com/watch?v=0g3_0_7tMLs&ab_channel=VaideloteDELFI

Radioraidījums: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/vai-zini-kas-ir-elles-kekis.a412851/

Raidījums “Literatūre” par apvienību  “Elles ķēķis” un dzejnieku Gunaru Saliņu: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/269109/literature-2-8-serija-karlis-verdins-un-gunars-salins

2018. gadā dziedātāja un aktrise Laila Saliņa sniedz "Elles ķēķim" veltītu koncertizrādi "Elles ķēķis: Ņujorka - Rīga" dažādās Latvijas vietās: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/tilts-starp-tagadni-un-pagatni-izrade-elles-kekis.-nujorka-latvi.a103616/