Sākums Ziņas Notikumi
19
Feb
Kā lauksaimniecība ietekmē dabu un vidi?
ivetao Īsā saite
Lauksaim

18. janvārī skolēnu parlamenta pārstāvji un interesenti izmantojām izdevību attālināti piedalīties kārtējā Latvijas Dabas fonda organizētajā “Dabas un klimata skola jauniešiem’’ lekcijnodarbībā, kuras tēma ir “Lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība un klimats”, ko vadīja klimata aktīvists Rūdolfs Kivlenieks, piedāvājot noklausīties ilgtspējīgu pārtikas sistēmu maģistres, LLKC bioloģiskās lauksaimniecības speciālistes Lāsmas Ozolas sagatavoto stāstījumu.

Vai Tu zināji, ka no visiem produktiem, ko nopērkam veikalā, vismaz trešdaļa tiek izmesta? Mēs barojam jau paēdušos, bet liela cilvēku daļa ir bada apstākļos.

Neņemot vērā šo situāciju, tāpat  tiek ražots daudz vairāk pārtikas, nekā spējam lietot.

Ikdienā pērkot pārtikas produktus, mēs neaizdomājamies par to, kāds darbs un resursi tajos ir ieguldīti. Mūsdienās ir pieejams ļoti plašs preču klāsts, bet mēs neredzam ēnas pusi.

Lauksaimniecībā tiek izmantoti daudzi resursi, arī neatjaunojamie – fosilais kurināmais, izejvielas fosfora, kālija u.c. minerālmēslojuma ražošanai utt. Lai ražotu pārtikas preces, ir nepieciešamība pēc lauksaimniecībās audzēto kultūru ātras nogatavināšanas. Tiek ignorēta pasaule zem zemes, lietojot minerālmēslojumu, pesticīdus un sintētisko mēslojumu. Līdz ar to samazinās pasaules bioloģiskā daudzveidība –  tuvumā un zem zemes esošie organismi aiziet bojā. Šie visi sintētiskie minerālmēsli un plastmasa vēlāk nonāk okeānā, un caur tā iemītniekiem arī mūsu organismā.

Latvijā pesticīdu un sintētisko minerālmēslu izmantošana ir augšupejoša. Tikai 14% no kopējās LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) platības jeb 4173 ir bioloģiskās saimniecības. Mums ir pietiekami daudz bioloģiski noārdāmo atkritumu, ko varētu kompostēt un atjaunot augšņu auglību, taču kā mantojumu nākošajām paaudzēm atstājam Baltijas jūru – vienu no lielākajām “mirušajām zonām” pasaulē. Ūdenī atrasts liels slāpekļa un pesticīdu daudzums. Tātad mēs ražojam maksimāli lētu pārtiku uz vides rēķina. Konvencionālo lauksaimniecību dēļ pēdējos gados Latvijā ir krasi samazinājies bioloģisko saimniecību skaits. Krasi samazinājusies ir arī bioloģiskā biškopība, jo bites nomirst pēc rapšu lauku apsmidzināšanas. Nozare nevar pastāvēt, jo pastāv pesticīdu piemaisījums medū. Tiklīdz tas tiek novērots, biškopis zaudē sertifikātu.

Eiropas lauksaimniecību stratēģija ir samazināt pesticīdu un sintētisko mēslojumu izmantošanu. Bioloģiskā lauksaimniecība šobrīd ir ļoti nepieciešama un vērtīga nozare. Katrs konvencionālās lauksaimniecības vadītājs var aizdomāties par to, kā izveidot bioloģisko lauksaimniecību. Mūsdienās par bioloģiski tīriem produktiem pieprasījums strauji pieaug, jo sākam aizdomāties par sevi un Zemi.

Lektore sniedza interesantus un vērtīgus padomus, atbildot uz skeptiķu apgalvojumiem:

"Bioloģiskā lauksaimniecība nevar pabarot pasauli." - Zinātne apgalvo, ka nepieciešami minerālmēsli, lai pabarotu pasauli, kaut gan jau šobrīd saražojam par 1/3 vairāk, nekā spējam apēst. Jāpārstāj mest ārā pārtika. Jau tagad ir pietiekami daudz zināšanu, lai izveidotu bioloģiskas saimniecības.

“Bioloģiskā lauksaimniecība ir tikai mārketinga triks, lai pārdotu produktus dārgāk.”  - Vislabākais risinājums ir, ka audzē pats vai pērk produkciju no zināma lauksaimnieka. Jo garākas pārtikas ķēdes, jo mazāka uzticamība.

Lektores Lāsmas Ozolas stāstījums bija ļoti interesants un noderīgs. Uzzinājām, ka viens no vides degradācijas cēloņiem ir tieši lauksaimniecības, kas izmanto sintētisku minerālmēslojumu. Bija vērts aizdomāties par to, ka mēs iznīcinām savu pasauli un tikai mēs to varam glābt! Esam videi draudzīgi, jo cilvēks un daba ir viens veselums! To apgalvo arī angļu botāniķis Alberts Hovards: “Augsnes, augu, dzīvnieku un cilvēku veselība ir viena un nedalāma.” Par to der aizdomāties!

lekcijas dalībnieku vārdā, Diāna Mierture

“Dabas un klimata skolas” 4 lekcijas skolēniem var noskatīties te:

https://www.youtube.com/watch?v=3T4VdDm1zo0

https://www.youtube.com/watch?v=8TA0tk9YQzM

https://www.youtube.com/watch?v=DbpyRON3FLA

https://www.youtube.com/watch?v=L3pK5jEVeGE

Lai lekciju materiāls noder pašizglītošanās nolūkos, klases stundām, sociālo zinību vai bioloģijas stundām!

d. v. Dace  Druveniece